Datums |
Laiks |
Kino notikums |
Kino vieta |
Informācija |
IMDB |
||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Šodien nāc uz | |||||||
28-01-2012 |
13:10 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
„Dzīvības koks” ir impresionistisks stāsts par kādu ģimeni pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ASV Teksasas pavalstī. Filma seko vecākā dēla Džeka dzīves ceļam cauri bērnības nevainībai līdz brieduma gadiem, kuros viņš piedzīvo vilšanos, kad mēģina nokārtot sarežģītās attiecības ar tēvu. Džeks ir vientuļnieks mūsdienu pasaulē, meklējot atbildes uz jautājumiem par dzīves un ticības jēgu.
Vizuāli unikālā filma, kuras burvību noteikti jāizbauda uz lielā ekrāna, saņēmusi 2011. gada Kannu kinofestivāla galveno balvu — „Zelta palmas zaru”. Galvenās lomas filmā atveido Breds Pits un Šons Penns. Filmas režisors Terenss Maliks tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem amerikāņu kino autoriem. Kannu kinofestivāla noslēguma filma Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 Pirmdienās studentiem un pensionāriem: Ls 2.10 |
||||
28-01-2012 |
17:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Divdesmit gadi, divi cilvēki... Viena diena.
1988. gada 15. jūlijs. Emma (Anna Heteveja) un Deksters (Džims Stērdžess) satiekas pirmo reizi savā izlaiduma ballē. Rītdien viņu ceļi šķiras. Kur viņi būs šajā pašā dienā pēc gada? Un vēl pēc viena gada? Ieraugot Emmu un Deksteru tajā pašā dienā ik pēc gada, redzēsim viņus kopā un šķirtus, draudzībā un ķīviņos, cerību pilnus un vīlušos, smieklos un asarās. Cik ilgam laikam būs jāpaiet, lai šie divi cilvēki apjaustu, ka viss, pēc kā viņi ilgojas un meklē, ir tepat blakus... Filmas režisore ir Lone Šērfiga, kas tikusi nominēta „Oskaram” par filmu „Izglītība” (An Education). Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
28-01-2012 |
19:00 |
Veikals un bārs „Pērle” Tērbatas ielā 65 |
AKLAIS
Baltiju pārstāv Venta Grīnbauma spēlfilma „Aklais” — stāsts par Reja Čārlza fanu, kas, satiekot sievieti, kurai nav ne jausmas, kas ir Rejs Čārlzs, izliekas par aklu. Lomās Vilis Daudziņš un Baiba Broka. PAGE 23 Neparastais projekts tapis 48 stundu laikā. SON OF A DON Romantiska komēdija par piedzīvojumiem, ar ko jāsastopas, ja tavs tēvs ir mafijas boss. BUBBLE Komēdija par to, ka kokakolu var ne tikai dzert. MIRACLE FISH Īsfilma 2010. gadā nominēta „Oskaram”. OKTOPODI Animācijas filma, kas 2009. gadā nominēta „Oskaram”. IEEJA: bezmaksas |
||||
28-01-2012 |
19:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Stāsts par diviem vecāku pāriem, kuri iepazīstas pēc tam, kad viņu dēli skolā sakaujas. Katrs pāris meklē vainu otras ģimenes audzināšanas trūkumos tā vietā, lai saskatītu paši savas problēmas.
„Filma domāta tiem, kuri uz kinoekrāna vēlas redzēt lielisku teātra izrādi ar virtuoziem aktierdarbiem.” Dita Rietuma, „Diena” Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
28-01-2012 |
20:30 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Romantiskākajā pilsētā Parīzē ierodas jauns pāris, kuram rudenī paredzētas kāzas. Pilsētā darba darīšanās ieradušies arī līgavas vecāki. Šie cilvēki nenojauš, ka notikumi mīlestības pilsētā neatgriezeniski izmainīs viņu dzīves.
„Pusnakts Parīzē” ir romantiska komēdija par jauna cilvēka mīlestību pret pilsētu — Parīzi. Par ilūziju, ka dzīve, kas atšķirtos no tās, ko dzīvojam, būtu daudz labāka. Filmas pirmizrāde Latvijā notika kinofestivālā „Arsenāls”. Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
| Vēlāk nāc uz | |||||||
29-01-2012 |
13:10 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
„Dzīvības koks” ir impresionistisks stāsts par kādu ģimeni pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ASV Teksasas pavalstī. Filma seko vecākā dēla Džeka dzīves ceļam cauri bērnības nevainībai līdz brieduma gadiem, kuros viņš piedzīvo vilšanos, kad mēģina nokārtot sarežģītās attiecības ar tēvu. Džeks ir vientuļnieks mūsdienu pasaulē, meklējot atbildes uz jautājumiem par dzīves un ticības jēgu.
Vizuāli unikālā filma, kuras burvību noteikti jāizbauda uz lielā ekrāna, saņēmusi 2011. gada Kannu kinofestivāla galveno balvu — „Zelta palmas zaru”. Galvenās lomas filmā atveido Breds Pits un Šons Penns. Filmas režisors Terenss Maliks tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem amerikāņu kino autoriem. Kannu kinofestivāla noslēguma filma Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
29-01-2012 |
17:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Divdesmit gadi, divi cilvēki... Viena diena.
1988. gada 15. jūlijs. Emma (Anna Heteveja) un Deksters (Džims Stērdžess) satiekas pirmo reizi savā izlaiduma ballē. Rītdien viņu ceļi šķiras. Kur viņi būs šajā pašā dienā pēc gada? Un vēl pēc viena gada? Ieraugot Emmu un Deksteru tajā pašā dienā ik pēc gada, redzēsim viņus kopā un šķirtus, draudzībā un ķīviņos, cerību pilnus un vīlušos, smieklos un asarās. Cik ilgam laikam būs jāpaiet, lai šie divi cilvēki apjaustu, ka viss, pēc kā viņi ilgojas un meklē, ir tepat blakus... Filmas režisore ir Lone Šērfiga, kas tikusi nominēta „Oskaram” par filmu „Izglītība” (An Education). Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
29-01-2012 |
19:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Stāsts par diviem vecāku pāriem, kuri iepazīstas pēc tam, kad viņu dēli skolā sakaujas. Katrs pāris meklē vainu otras ģimenes audzināšanas trūkumos tā vietā, lai saskatītu paši savas problēmas.
„Filma domāta tiem, kuri uz kinoekrāna vēlas redzēt lielisku teātra izrādi ar virtuoziem aktierdarbiem.” Dita Rietuma, „Diena” Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
29-01-2012 |
20:30 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Romantiskākajā pilsētā Parīzē ierodas jauns pāris, kuram rudenī paredzētas kāzas. Pilsētā darba darīšanās ieradušies arī līgavas vecāki. Šie cilvēki nenojauš, ka notikumi mīlestības pilsētā neatgriezeniski izmainīs viņu dzīves.
„Pusnakts Parīzē” ir romantiska komēdija par jauna cilvēka mīlestību pret pilsētu — Parīzi. Par ilūziju, ka dzīve, kas atšķirtos no tās, ko dzīvojam, būtu daudz labāka. Filmas pirmizrāde Latvijā notika kinofestivālā „Arsenāls”. Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
30-01-2012 |
17:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Divdesmit gadi, divi cilvēki... Viena diena.
1988. gada 15. jūlijs. Emma (Anna Heteveja) un Deksters (Džims Stērdžess) satiekas pirmo reizi savā izlaiduma ballē. Rītdien viņu ceļi šķiras. Kur viņi būs šajā pašā dienā pēc gada? Un vēl pēc viena gada? Ieraugot Emmu un Deksteru tajā pašā dienā ik pēc gada, redzēsim viņus kopā un šķirtus, draudzībā un ķīviņos, cerību pilnus un vīlušos, smieklos un asarās. Cik ilgam laikam būs jāpaiet, lai šie divi cilvēki apjaustu, ka viss, pēc kā viņi ilgojas un meklē, ir tepat blakus... Filmas režisore ir Lone Šērfiga, kas tikusi nominēta „Oskaram” par filmu „Izglītība” (An Education). Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 Pirmdienās studentiem un pensionāriem: Ls 2.10 |
||||
31-01-2012 |
17:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Divdesmit gadi, divi cilvēki... Viena diena.
1988. gada 15. jūlijs. Emma (Anna Heteveja) un Deksters (Džims Stērdžess) satiekas pirmo reizi savā izlaiduma ballē. Rītdien viņu ceļi šķiras. Kur viņi būs šajā pašā dienā pēc gada? Un vēl pēc viena gada? Ieraugot Emmu un Deksteru tajā pašā dienā ik pēc gada, redzēsim viņus kopā un šķirtus, draudzībā un ķīviņos, cerību pilnus un vīlušos, smieklos un asarās. Cik ilgam laikam būs jāpaiet, lai šie divi cilvēki apjaustu, ka viss, pēc kā viņi ilgojas un meklē, ir tepat blakus... Filmas režisore ir Lone Šērfiga, kas tikusi nominēta „Oskaram” par filmu „Izglītība” (An Education). Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
31-01-2012 |
18:00 |
Starpkultūru vakars „Mobile Identities” MOVING TO MARS Rež. Mets Vaitkross (Mat Whitecross), Lielbritānija, 2009, 90 min + Ilmāra Meža komentārs un ekspertu viedokļi un diskusija |
Britu padome Blaumaņa ielā 5a-2 |
Kultūras un valodas daudzveidību izzinot, Britu padome aicina ielūkoties globālo migrācijas norišu pētniecībā. Tieši migrācija ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina daudzveidību un kultūras mijiedarbības mūsdienu pasaulē.
Globālās migrācijas tēma „Mobile Identities” pasākumā tiks apskatīta, izmantojot Āzijas valsts Birmas piemēru. Starpkultūru vakara ietvaros tiks demonstrēta filma „Moving to Mars”, kas parāda nelielas Birmā dzīvojošas etniskās grupas pārstāvju bēgļu gaitas uz Lielbritāniju. Politiskie bēgļi, kas iepriekšējos gadus pavadījuši Taizemes bēgļu nometnē, dodas uz Lielbritānijas pilsētu Šefīldu. Sīki attēlota ģimeņu pieredze, nokļūstot 21. gadsimta Eiropā, viņu tuvināšanās Lielbritānijas kultūrai, vienlaikus plašākā kontekstā runājot par sekām, ko uz tūkstošiem dzīvju atstāj Birmas politiskais konteksts un nedrošā situācija. Pirms filmas savu komentāru sniegs daudzveidības jautājumu eksperts Tristans Eiss (Tristan Ace), kurš strādā Britu padomes ofisā Birmā. Vakara noslēgumā, filmas stāsta iedvesmoti, dalībnieki tiks aicināti iesaistīties sarunā par globālās migrācijas jautājumiem, Latvijai aktuālajām migrācijas tēmām, kā arī saiknēm starp daudzvalodības un identitātes jautājumiem. Diskusiju vadīs Britu padomes projekta Starpkultūru vēstnieki dalībnieks un iniciatīvas „I am priceless” autors Artūrs Slišāns. Diskusijās piedalīties aicināts arī Latvijas-Mjanmas draudzības biedrības pārstāvis Ģirts Kaivēns. Filma angļu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: bezmaksas. Pieteikšanās: http://www.britishcouncil.lv |
|||
01-02-2012 |
17:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Divdesmit gadi, divi cilvēki... Viena diena.
1988. gada 15. jūlijs. Emma (Anna Heteveja) un Deksters (Džims Stērdžess) satiekas pirmo reizi savā izlaiduma ballē. Rītdien viņu ceļi šķiras. Kur viņi būs šajā pašā dienā pēc gada? Un vēl pēc viena gada? Ieraugot Emmu un Deksteru tajā pašā dienā ik pēc gada, redzēsim viņus kopā un šķirtus, draudzībā un ķīviņos, cerību pilnus un vīlušos, smieklos un asarās. Cik ilgam laikam būs jāpaiet, lai šie divi cilvēki apjaustu, ka viss, pēc kā viņi ilgojas un meklē, ir tepat blakus... Filmas režisore ir Lone Šērfiga, kas tikusi nominēta „Oskaram” par filmu „Izglītība” (An Education). Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 3 Internetā (http://www.bezrindas.lv): Ls 2.24 |
||||
02-02-2012 |
20:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” IV lekcija.
Lenija Rīfenštāle. Filmas „Gribas triumfs” (1935) un „Olimpija (1938). Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu. Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē. IEEJA: Ls 2.60 Studentiem, skolēniem, pensionāriem: Ls 2 4 lekciju abonements: Ls 5 |
||||
16-02-2012 |
20:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” V lekcija.
Frenks Kapra un Hamfrijs Dženingss. Filmas „Kāpēc mēs cīnāmies” (1943-1945) un „Dienasgrāmata Timotijam” (1945). Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu. Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē. IEEJA: Ls 2.60 Studentiem, skolēniem, pensionāriem: Ls 2 4 lekciju abonements: Ls 5 |
||||
23-02-2012 |
19:00 |
Kino „Splendid Palace” (kino „Rīga”) Elizabetes ielā 61 |
Kad Marga ar savu saderināto dodas pastaigā pa Jūrmalas pludmali, viņa vēl nenojauš, ka Jura atrastajā dzintarā ieslēgtā muša kļūs par viņas turpmākās dzīves simbolu. Pēc 60 gadiem Marga sasirgst ar Alcheimera slimību un iegrimst pasaulē, kurā arviena izteiktāk sajaucas tagadne un pagātne.
Līdz ar Margas nonākšanu psihiatriskajā ārstniecībā pēkšņi arī viņas meita, veiksmīgā žurnāliste Sofija, tiek konfrontēta ar ģimenes vēsturi. Kaut arī jau kopš bērnības meitas attiecības ar māti ir sarežģītas, Sofija pakļaujas vīra spiedienam un dodas uz klīniku Vupertālē. Tur viņa atrod apjukušu vecu sievieti, kas iestrēgusi savās atmiņās par pirmskara gadu Latviju. Galu galā Sofija kopā ar māti dodas uz pārmaiņu procesā esošo zemi, lai no mātes atmiņu gabaliņiem izveidotu saprotamu attēlu. Ciemošanās laikā Sofija uzzina par mātes bezgalīgo mīlestību pret viņas tēvu Juri. Šī mīlestība aizsākās Latvijā 1930. gadu sākumā un zuda līdz ar politiskajām izmaiņām un iemīļotā neuzticību. Arvien no jauna Marga atklāj atmiņu druskas, kas arī Sofijai liek uzdot jautājumus par viņas pašas identitāti. Jo vairāk Sofija uzzina par savu māti, jo vairāk atklājas, ka tie bijuši meli vien, ko Marga Sofijai visas dzīves laikā stāstījusi par viņu kopīgo pagātni…. Filma vācu valodā ar angļu subtitriem un sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 2 |
||||
23-02-2012 |
20:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” VI lekcija.
Free cinema. Linsejs Andersons: „Ak, sapņu zeme” (1953) un „Maršs uz Oldermastonu” (1959); Karels Reišs un Tonijs Ričardsons: „Mamma neļauj” (1955); Lorenca Mazetti: „Kopā” (1961). Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu. Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē. IEEJA: Ls 2.60 Studentiem, skolēniem, pensionāriem: Ls 2 4 lekciju abonements: Ls 5 |
||||
01-03-2012 |
20:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” VII lekcija.
Cinéma vérité. Žans Rušs: „Vienas vasaras hronika” (1960). Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu. Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē. IEEJA: Ls 2.60 Studentiem, skolēniem, pensionāriem: Ls 2 4 lekciju abonements: Ls 5 |
||||
15-03-2012 |
20:00 |
Kino „K.Suns” Elizabetes ielā 83/85 |
Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” VIII lekcija.
Direct cinema. Roberts Drjū: „Priekšvēlēšanas” (1960); Alberts un Deivids Meisli: „Tirgotājs” (1968) un „Gimme Shelter” (1970). Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu. Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē. IEEJA: Ls 2.60 Studentiem, skolēniem, pensionāriem: Ls 2 4 lekciju abonements: Ls 5 |
||||
29-03-2012 |
19:00 |
Kino „Splendid Palace” (kino „Rīga”) Elizabetes ielā 61 |
Garāmejoša vīrieša un sievietes tikšanās vernisāžā, reibinošas intensitātes mirklis, tieši tik ilgs, lai atcerētos. Pēc vairākām dienām nejaušība atkal saved viņus kopā, Rolandu Kordesu, kādas lielas bankas menedžeri, un Svenju, viņa darbinieka sievu. Svenja ļaujas neizskaidrojamajai valdzinājuma spēlei abu starpā, taču neļauj tai pārtapt mīlas dēkā. Pieradis veidot pasauli pēc savas gribas, Kordess atbrīvo sev ceļu un paaugstina Svenjas vīru augsti apmaksātā riska postenī Indonēzijā. Sākas spēle ar neaprēķināmiem noteikumiem. Jeb varbūt tā nemaz nav spēle?
Filma vācu valodā ar angļu subtitriem un sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā! IEEJA: Ls 2 |
||||
CITA KINO ZEME
2011






