06-02-2012

18:00

Kino „Splendid Palace”
Lielā zāle
Elizabetes ielā 61

Sarežģīts, daudzslāņains mīlasstāsts, kura muzikālais risinājums aizsauc mūs uz „Šerbūras lietussargu” laikiem... No 60. gadu Parīzes līdz 21. gadsimta Londonai Madlēna un viņas meita Vera nepārstāj parādīties un izgaist savu iemīļoto vīriešu dzīvē. Tomēr nebūt ne visos laikos ir ļauts tā viegli un nepiespiesti mīlēt. Kā stāties pretī nepielūdzamajam laika ritējumam, kas liek izdzist pat visdziļākajām jūtām?

2011. gada Kannu kinofestivāla noslēguma filma.

16-02-2012

20:00

Kino „K.Suns”
Elizabetes ielā 83/85

Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” IV lekcija.

Lenija Rīfenštāle. Filmas „Gribas triumfs” (1935) un „Olimpija (1938).

Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu.
Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē.

23-02-2012

19:00

Kino „Splendid Palace”
(kino „Rīga”)
Elizabetes ielā 61

Kad Marga ar savu saderināto dodas pastaigā pa Jūrmalas pludmali, viņa vēl nenojauš, ka Jura atrastajā dzintarā ieslēgtā muša kļūs par viņas turpmākās dzīves simbolu. Pēc 60 gadiem Marga sasirgst ar Alcheimera slimību un iegrimst pasaulē, kurā arviena izteiktāk sajaucas tagadne un pagātne.
Līdz ar Margas nonākšanu psihiatriskajā ārstniecībā pēkšņi arī viņas meita, veiksmīgā žurnāliste Sofija, tiek konfrontēta ar ģimenes vēsturi. Kaut arī jau kopš bērnības meitas attiecības ar māti ir sarežģītas, Sofija pakļaujas vīra spiedienam un dodas uz klīniku Vupertālē. Tur viņa atrod apjukušu vecu sievieti, kas iestrēgusi savās atmiņās par pirmskara gadu Latviju.
Galu galā Sofija kopā ar māti dodas uz pārmaiņu procesā esošo zemi, lai no mātes atmiņu gabaliņiem izveidotu saprotamu attēlu. Ciemošanās laikā Sofija uzzina par mātes bezgalīgo mīlestību pret viņas tēvu Juri. Šī mīlestība aizsākās Latvijā 1930. gadu sākumā un zuda līdz ar politiskajām izmaiņām un iemīļotā neuzticību.
Arvien no jauna Marga atklāj atmiņu druskas, kas arī Sofijai liek uzdot jautājumus par viņas pašas identitāti. Jo vairāk Sofija uzzina par savu māti, jo vairāk atklājas, ka tie bijuši meli vien, ko Marga Sofijai visas dzīves laikā stāstījusi par viņu kopīgo pagātni….

Filma vācu valodā ar angļu subtitriem un sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā!

23-02-2012

20:00

Kino „K.Suns”
Elizabetes ielā 83/85

Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” VI lekcija.

Free cinema. Linsejs Andersons: „Ak, sapņu zeme” (1953) un „Maršs uz Oldermastonu” (1959); Karels Reišs un Tonijs Ričardsons: „Mamma neļauj” (1955); Lorenca Mazetti: „Kopā” (1961).

Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu.
Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē.

01-03-2012

20:00

Kino „K.Suns”
Elizabetes ielā 83/85

Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” VII lekcija.

Cinéma vérité. Žans Rušs: „Vienas vasaras hronika” (1960).

Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu.
Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē.

15-03-2012

20:00

Kino „K.Suns”
Elizabetes ielā 83/85

Lekciju cikla „Īstenības iespējamība. Kino dokumentu spēks un vājums” VIII lekcija.

Direct cinema. Roberts Drjū: „Priekšvēlēšanas” (1960); Alberts un Deivids Meisli: „Tirgotājs” (1968) un „Gimme Shelter” (1970).

Cilvēku tieksme fiksēt apkārtējās norises, saglabāt savus redzējumus pēcnākamiem, ir visai sena. Tie ir zīmējumi klinšu alās, seno autoru hronikas, rakstītie eposi. Fotogrāfijas un kino izgudrošana deva laika hronistiem jaunas iespējas. Taču jau no pašiem pirmsākumiem notikumu pieraksts, zīmējumu līnijas, objektīva novietojums, izvēlētais attēla rakurss ietvēra arī subjekta individuālo skatījumu, tādejādi ikviena objekta fiksācija attēlā vai aprakstā saturēja arī interpretāciju. Līdzīgi kā kvantu mehānikā — nav iespējams nošķirt novērotāju un objektu.
Izplatīts ir priekšstats, ka dokumentālais kino fiksē īstenību, bet spēlfilmas rāda izdomātu, mākslīgi radītu pasauli. Šis pieņēmums visbiežāk balstās uz nezināšanu, jo dokumentālā kino pasaule atrodas ārpus ikdienas ekrānu dzīves un informācija par šī kino atzara augstākajiem sasniegumiem vairumam cilvēku praktiski nav pieejama. Ieskats izcilākajos pasaules kino dokumentālistikas darbos palīdzēs izprast realitātes un filmētās pasaules attiecības, novērtēt kinokameras un montāžas spēju interpretēt pasauli, radīt vēstījumu, kas prātam atklāj ar acīm neredzamo. Lekciju cikla centrālā tēma būs subjekta un objekta attiecības filmēšanas procesā un interpretāciju iespējas, kas paveras, uzfilmēto materiālu sakārtojot naratīvā izklāstā. Skaidrosim, ar kādiem paņēmieniem it kā objektīvi fiksētiem realitātes fragmentiem tiek piešķirta noteikta ideoloģiska un propagandiska ievirze, gaisinot mītu par dokumentālo kino kā neitrālu realitātes fiksētāju. Nav citu robežu starp dokumentālo un spēles kino kā tikai mūsu pašu pieņemtās konvencijas. Ciklā ietverta pasaules dokumentālā kino klasika no Roberta Flaertija līdz 1960. gadu revolucionārajām pārmaiņām filmēšanas praksē.

29-03-2012

19:00

Kino „Splendid Palace”
(kino „Rīga”)
Elizabetes ielā 61

Garāmejoša vīrieša un sievietes tikšanās vernisāžā, reibinošas intensitātes mirklis, tieši tik ilgs, lai atcerētos. Pēc vairākām dienām nejaušība atkal saved viņus kopā, Rolandu Kordesu, kādas lielas bankas menedžeri, un Svenju, viņa darbinieka sievu. Svenja ļaujas neizskaidrojamajai valdzinājuma spēlei abu starpā, taču neļauj tai pārtapt mīlas dēkā. Pieradis veidot pasauli pēc savas gribas, Kordess atbrīvo sev ceļu un paaugstina Svenjas vīru augsti apmaksātā riska postenī Indonēzijā. Sākas spēle ar neaprēķināmiem noteikumiem. Jeb varbūt tā nemaz nav spēle?

Filma vācu valodā ar angļu subtitriem un sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

Filmas treileri skaties Lasīt vairāk sadaļā!